„.. zinātniskajā pasaules ainā nebija vietas nekādiem noslēpumainiem spēkiem un nekādiem priekšstatiem par pasaules ezoterisko pusi. Valdīja Īzaka Ņūtona uzskats: pasaules uzbūve ir iepriekšparedzama, tā ir kā milzīgs mehānisms. Ilgu laiku šāda pieeja sevi attaisnoja. Ja vienalikus notika notikumi, kurus nenoteica cēloņu - seku saikne, tie tika uzskatīti par nejaušu sakritību. ... Sekoja divi notikumi, kas mums lika aizdomāties par dabas likumu noslēpumainību. Pēdējo desmitgažu laikā ir daudz rakstīts par fizikā notikušo apvērsumu, taču, patiesībā, mūsu uzskatus izmainīja divi atklājumi - kvantu mehānika un Alberta Einšteina darbi. ... Einšteina darbi parādīja, ka tas, ko mēs uzskatām par cietiem ķermeņiem, patiesībā ir tikai enerģijas piepildīts tukšums. Tas attiecas arī uz mums. Savukārt, kvantu fizika, kas pēta enerģijas rašanos mikropasaulē, deva absolūti neticamus rezultātus. Ar eksperimentu palīdzību tika pierādīts, ka nelielam matērijas - enerģijas daudzumam sadaloties daļās, kuras mēs saucam par elementārdaļiņām un kuras mēs cenšamies izpētīt, rezultātus maina pats procesa novērošanas fakts, it kā elementārdaļiņas ietekmētu tas, ko no izmēģinājuma sagaida eksperimenta veicējs. Pie tam, daļiņu uzvedību var ietekmēt un maiņīt, šķiet, jau mums pazīstami dabas likumi: daļiņa vienlaikus var parādīties divās dažādās vietās, pārvietoties uz priekšu un atpakaļ laikā un veikt tamlīdzīgas darbības. .." /Dž. Redfīlds „Selestīnas pareģojums/"

„Terminos, ko izmanto cilvēce, vismazākie dzīves izpausmes veidi, kam ir robežas, sauc par elektroniem. Elektroni - enerģijas daļiņas, kas plūst no Visaugstākā Radītāja ķermeņa. Šī enerģija nes gaismu, pašrealizējas, nav sagraujama un ir saprātīga. Elektroni - tīra universāla gaismas substance, kas zibenīgi reaģē uz radošās enerģijas klātesamību, gan Dieva, gan Cilvēka. Tie spēj formēt atomus fiziskajā pasaulē. Starpzvaigžņu telpa ir piepildīta ar to „gaismas būtību". Elektronu skaits, kas formē konkrētu atomu - tas ir rezultāts, ko konkretizē apzināta doma. Ātrums, ar kādu tie rotē apkāt centrālajam kodolam, - arī ir rezultāts un tiek noteikts caur „jūtām". Griešanās intensitāte centrālā kodola iekšienē tiek noteikta ar „Dieva elpu". Sekojoši, vislielākā „Dievišķās Mīlestības" aktivitāte, neatkarīgi no tā, kāda enerģija tiek izmantota, lai iegūtu jūsu pārtiku, un kādas substances jūs konstatējat savā trešajā dimensijā, tās izpaužas elektornos, kas formē visas lietas, lai gan pēdējās izskatās ļoti dažādi. Viss ir izgatavots no viena materiāla, kas tiek saukts par elektroniem. Tos var saukt arī citos vārdos, tam nav nekāda nozīmes. Viss formējas vienādi, tiešais enerģijas Avots - „Mīlestība." .. Elektroni - ēteriskā plāna apziņas enerģijas daļiņas, to enerģija ir absolūti neitrāla, un uzdevums tām ir viens - beznosacījuma kalpošana Dzīvei. To enerģija izpaužas formā tikai tādā gadījumā, kad tiek apmācītas no kādas citas dzīvības apziņas formas puses. Atkarībā no tā, ko tie mācās, elektroni formē dažādus tēlus un veidus un blīvumus. Jūsu pasaulē, kur vibrāciju enerģijas, kas ir zemākas par Mīlestības vibrācijām, formē bailes, dusmas un skopumu, jūs „slikti apejaties" ar elektorniem, radiet kropļojumus un nobīdes no to galvenā mērķa - kalpošanas Dzīvei. Jūs radiet savu „gara darbu" un dzīvojat ar programmu, ko paši esat noformējuši, līdz tam brīdim, kamēr beidzot sabalansēsiet visus savus parādus, sākot dzīvot Mīlestībā. Tikai tā ir iespējams attīrīt visus elektornus, kurus jūs tik neapzinīgi esat izmantojuši. Tas arī ir tas, ko jūs saucat par „karmas atstrādi jeb balasnsēšanu". Katru dienu, dzīves formēšanai, Dievs jums dod bezgalīgu elektronu skaitu. Un jums vienmēr ir brīva izvēle, kā iet savu radošo ceļu. Tas, ko jūs radāt ar savām domām, nodomu un emocijām, vienmēr atspoguļojas jūsu dzīvē; tas ir likums, tas ir tas, kā jūs izmantojat elektronus. Vēlos pateikt, ka cilvēce līdz šim nav sapratusi, kā pareizi izmantot elektronus, citiem vārdiem sakot, tā neprot elektronus vadīt. Šī prasme tika pazaudēta. Tieši nepareiza enerģijas izmantošana, radīja ciešanas un grūtības tām būtībām, kuras iziet evolūcijas procesu uz Zemes. Elektroni vēlas nest Mīlestību. Kad jūs tiem liedzat šādu iespēju, paužot zemākas vibrācijas, nekā tīra Mīlestība un Prieks, tie deformējas, un šī deformācija kļūst par jūsu kosmisko atbildību. Padomājiet, kā jutās elektroni, kuri tika izmantoti ātombumbas radīšanai vai citiem graušanas mehānismiem? Atcerieties, tie nes pirmatnējo Radītāja apziņu un saprātu. Tiem ir uzticēta beznosacījuma kalpošana dzīvei, tiem ir jākalpo cilvēcei, neatkarīgi no tā, kā tiks izmantota to enerģija. Un eoniem laika posmus elektroni ir saspiesti cilvēces negatīvajās enerģijās. Tas nav tas, ko tiem gribētos, un nav tas, kam tie radīti, bet tiem ir jāpakļaujas. Izmantojot elektronus, cilvēce var radīt paradīzes dzīvi sev un visai planētai kopumā. Vai arī var sevi izpostīt. Uz mūsu planētas tiek veikts brīvās gribas eksperiments. Brīvā griba netiek dota visām planētām. Nepareiza brīvās gribas izmantošana ir atnesusi cilvēcei daudz ciešanu un sāpju. Lūk tādēl ir svarīgi saprast, kā pareizi izmantot elektronus." /A.L.Džounsa, Adama „Telosa" Mācība par Oranžo Atdzimšanas Staru/